Noteikti daudziem, īpaši tā sauktajiem deviņdesmito gadu jauniešiem, bija liels pārsteigums sava radio skalā atkal ieraudzīt nosaukumu “Super FM”. Kā zināms, tā tagad jādēvē “Latviešu Radio”. Kas īsti noticis un vai latviešu mūzika ir palikusi bez viena nozīmīga atbalstītāja, noskaidrojām sarunā ar konkrētā radio programmu direktoru Patriku Grīvu – radio jomā daudz pieredzējušu profesionāli.
Bija liels pārsteigums uzzināt, ka “Latviešu Radio” maina zīmola nosaukumu un turpmāk tiks dēvēts deviņdesmitajos gados ļoti populārā “Super FM” vārdā. Kā tika nolemts atjaunot šo jau nedaudz piemirsto zīmolu un kāpēc tas vispār bija vajadzīgs?
Zīmola izvēle patiesībā ir pat nedaudz otršķirīga. Galvenais ir tas princips, ko iestrādājām “Latviešu Radio” programmā. Radiostacija, tāpat kā Rīga, nekad nav gatava un ir vienkārši piedzīvojusi kārtējo attīstību. Viens no tās elementiem tad ir arī nosaukuma maiņa. “Super FM”, nevis cits nosaukums, tika izvēlēts tādēļ, ka tā joprojām sauc uzņēmumu, kas jau kopš 1992. gada strādā radio nozarē. Sākotnēji Uģa Poļa vadībā tika radītas “Radiodejas”, kas 1994. gadā tika pārsauktas par “Super FM”, bet 2002. gadā šī pati programma tika pārdēvēta jau par “Eiropas Hitu Radio”, kā mēs to pazīstam līdz pat šai baltai dienai. Paralēli radās vēl divas māsas stacijas, un kopā šobrīd juridiskajai grupai “Super FM” ir jau trīs radiostacijas: “Eiropas Hitu Radio”, “Krievijas Hiti” un “Latviešu Radio”, kas tagad pārtapis par “Super FM”. Šis nosaukums tika atzīts par labu arī tādēļ, ka papildinājumu latviešu mūzikai veido tieši hiti no 1990. līdz 2010. gadam. Tas precīzi izteic to laiku, kad darbojās agrākais “Super FM”, kad tā galvenā nozīme bija akumulēt Latvijā populārākos hitus. Ja “Eiropas Hitu Radio” piedāvā populārākās dziesmas Eiropas kontekstā, tad “Super FM” princips bija piedāvāt hitus Latvijā, arī tos radīt un noteikt modi. Daudziem šis nosaukums tiešām nozīmē jaunības trakulības, ballītes un tamlīdzīgi. Šo nostalģiju, protams, šobrīd varam īstenot tikai daļēji, jo ir cits laiks, cits radio bizness, taču atmiņas rezultējas tieši ar tā laika dziesmu paņemšanu rotācijā.
Līdz ar radio zīmolu tātad diemžēl netiks atjaunotas leģendārās Bezdelīgu ielas kluba ballītes.
Nē, nē, nē, šobrīd neizskatām šo iespēju!
Skaidrs, tas jau arī laikam būtu dīvaini. Kādēļ vispār bija vajadzīga nosaukuma maiņa, formāta paplašināšana? “Latviešu Radio” taču bija ļoti konkrēts formāts, ko var salīdzināt ar Latvijas Mūzikas Kanālu televīzijā – latviešu mūzika, kas nav šlāgeris, nav Latvijas Radio 2 formāts...
... bet ir popmūzika!
Jā, neatkarības gadu popmūzika. Tad kādēļ maināt šo formātu?
Interesanti, ka saisti šo ar LMK programmu. Tas ir vietā arī šobrīd, jo viņi ir izdarījuši to pašu... Ideja ir tāda, ka pēc trim gadiem, kas pavadīti latviešu popmūzikas formātā, integrējam tajā visu labāko, ko varējām iedomāties no ārzemju popmūzikas, lai veiksmīgi darbotos tālāk.
Auditorija īsti nenovērtēja līdzšinējo formātu?
Tā nevar teikt. Drīzāk esmu gandarīts par to, ka radio šajā laikā ir ieguvis vairāk nekā 100 000 klausītāju, kas ir atzīstams skaits. Taču pamatnostādnē neesam valsts radiostacija. Mums ir komercradio un zināmas attīstības nepieciešamības. Šis ir maksimums, ko “Latviešu Radio” var sasniegt, tādēļ nonācām pie komercdilemmas. Mums ir attīstīts Latvijas tīkls, ko nākamajā gadā pat redzam kā lielāko. Līdz ar to ir nepieciešams auditorijas papildinājums. Viens variants būtu no “Latviešu Radio” atteikties, otrs – papildināt programmu. Protams, nevēlamies atteikties no labas idejas, kurā veikti lieli soļi. Joprojām vēlamies vērst programmu uz latviešiem vecumā no 25 līdz 45 gadiem, kuri ļoti labprāt klausās arī minētā laika posma pasaules hitus.
Patiesībā tikai 25 procenti no “Latviešu Radio” repertuāra ir aizstāti ar pašiem labākajiem pasaules hitiem.
Runa ir tieši par rietumu popmūziku, nevis austrumiem – krievu mūzikas programmā nebūs?
Jā. Bet svarīgākais, ka tie rietumu hiti ir bijuši populāri tieši šeit, Latvijā. Protams, ne visi, jo “Scooter” tomēr būtu grūti salikt kopā ar “Autobusu debesīs”. Taču varu nomierināt klausītājus, jo latviešu hitu rotācija joprojām būs galvenā. Šobrīd ir pat tā, ka no septiņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā skan latviešu mūzika, kurai piejaukti klāt spēcīgākie ārzemju hiti, bet no pieciem pēcpusdienā līdz septiņiem rītā joprojām skan tikai un vienīgi latviešu mūzika. Viena no dziļajām misijām joprojām ir veicināt latviešu populārās mūzikas attīstību. Šobrīd sanāk, ka piedāvājam vēl vienu iespēju – paklausīties, kur tad īsti esam, jo pēc letiņu gabala sekos ārzemju... Iespēja uzreiz salīdzināt!
Vai brīžiem nesanāks šādā veidā aizvainot vietējos māksliniekus?
Es drīzāk teiktu, ka daudzi pārsteigumi ir pozitīvi. Ja mēs to pašu gribētu darīt deviņdesmitajos gados, tad gan tas būtu problemātiski. Padomju laikā mūzikas radīšana bija ielikta zināmos rāmjos, kas, no vienas puses, bija apgrūtinoši radošajām personībām, bet, no otras, bija zināmi kritēriji, ar kuriem bija jārēķinās, lai tava mūzika vispār tiktu atskaņota radiostacijā. Pēc neatkarības atgūšanas tas negatīvākais, protams, neņemot vērā daudzās pozitīvās lietas, bija tas, ka ļoti uzplauka diletantisms.
Joprojām gan saņemam tādus jaunos singlus, ko ir grūti novērtēt kā blakus Eiropas hitiem skanošus.
Līdz ar to esam saglabājuši arī tikai labāko no latviešu mūzikas. Taču esam gandrīz vai vienīgā radiostacija, kas arī piedāvā jauno mūziku klausītājiem vērtēšanai. Mums ir speciāli klausītāju testi, kuros nedēļas laikā lūdzam novērtēt vismaz piecas jaunas dziesmas, kas nav maz. Ja vismaz puse vērtējumu dziesmai ir pozitīvi, tad tā tiek iekļauta rotācijā.
Cik liela dziesmu bāze jums ir?
Šobrīd mums ir 2557 hiti. Latviešu un ārzemju kopā.
Šādas bāzes gadījumā ikdienā nerodas iespaids, ka dziesmas pārāk bieži atkārtojas.
Jā. Tāds iespaids rodas, ja tiek spēlētas 300, 400 vai pat 700 dziesmas. Izlase tiešām ir ievērojami liela.
Kas notiks ar autorraidījumiem zīmola un programmas maiņas rezultātā?
Šajā brīdī galvenais ir nodrošināt mūzikas plūsmu. Vairāki autorraidījumi tiešām neskan, bet meklēsim labākos variantus, kā tos atjaunot. Ir raidījums “Mikrofona aptauja”.
Ko vadi tu.
Jā. Tas ir piecas dienas nedēļā. Raidījuma funkcija ir vistiešākais veids, kā strādājam ar latviešu mūziku. Tiek atskaņotas tās dziesmas, kas pārbaudītas minētajos testos. Protams, ir arī TOP 20, kurā tieši klausītāji nosaka nedēļas populārākās dziesmas.
“Mikrofona aptauja” ir vēl vecāks zīmols, ko esat atjaunojoši. Neesat saskārušies ar pārmetumiem par tā pārņemšanu un izmantošanu mūsdienās?
Tā vecā zīmola emocija ir tieši tā, ko uzskatu par galveno iemeslu, kāpēc “Mikrofona aptauju” vajadzēja atkal atdzīvināt šodienā, pastāstīt, ka tāda ir bijusi un ka latviešu mūzika ir bijusi tik augstā vērtē. Bieži vien cilvēkiem, kuriem ir ap 20 gadiem, priekšstats par šo zīmolu ir visnotaļ viduvējs. Tādējādi šis arī ir viens no mērķiem, kā mēs pildām latviešu mūzikas popularizēšanas un virzīšanas uz kvalitāti misiju. Tādus lielus pārmetumus es neesmu dzirdējis, drīzāk bija viedokļi par to, kā tieši tam vajadzētu būt.
Tādi jau laikam ir vienmēr. Vai domājat reanimēt arī “Mikrofona aptaujas” pasākumus? Tagad to misiju vismaz daļēji pilda Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva un Latvijas Radio 2 organizētā “Muzikālā banka”.
Skatoties kopumā, jo vairāk šo topu un balvu būs, jo vairāk tiks izpildīta pašmāju mūzikas veicināšanas misija – tam mūziķim būs vairāk, kur konkurēt un piedalīties! Mums tas ir viens no šādiem topiem, kas ir vistuvākais tam modelim, kāda bija “Mikrofona aptauja”. Un mēs tiešām gada nogalēs domājam organizēt tādas apbalvošanas ceremonijas un koncertus. Kā jau pirmajā gadā, šogad viss uzreiz nenotiks uz “Arēnas Rīga” izmēra skatuves. Tas būs kompaktāk un domāts konkrētam viesu pulkam vietas trūkuma dēļ, bet notiks 28. decembrī, un pēc tam radio būs dzirdami atspoguļojumi par šo pasākumu. Ar kaut ko ir jāsāk. Uz pirmo “Mikrofona aptaujas” raidījumu uzaicināju pirmās aptaujas māti un tēvu – Gunāru Jakobsonu un Liju Guļevsku. Viņi atcerējās 1968. gadu, kad šī aptauja radās. Tā noslēdzās ar Raimonda Paula dziesmas “Mežrozīte” uzvaru. To izpildīja Zigfrīds Račiņš. Uzvara tika atzīmēta ar dermatīna vimpeļa piešķiršanu Paulam. Mūsu pirmais gads arī nebūs ar ļoti krāšņām balvām...
Dermatīna vimpeļiem galīgi nebūtu nekādas vainas – pat stilīgi mūsdienu apzeltīto figūru kontekstā!
Jā, mēs pat izskatām šo variantu!
Kāda tev vispār ir sajūta – medijiem vajadzētu vairāk iespringt par vietējās mūzikas atbalstīšanu un popularizēšanu?
Es uzskatu, ka tas ir tas pats, kas izvēlēties Latvijas pienu vai sieru. Piedāvājums ir liels, un arī tie ārzemju ir garšīgi, bet, ja mēs savu pirktspēju virzīsim uz Latvijas mūziku, tad pašai mūzikai būs iespēja kļūt labākai. Medijiem šeit ir liela loma, un ir lieliski, ka radiostacijas pievērš uzmanību vietējai mūzikai. Mūsu ceļš ir tāds, ka mēs to darām visplašāk, tā ir kā mūsu identitāte šajā tirgū.
Esi pamalies pa diezgan daudzām radiostacijām: “Star FM”, “SWH”, “SWH Rock”, “Mix FM”, “Fit FM”, “Skonto”, galu galā “Latviešu Radio”, kas tagad jau “Super FM”. Ar ko saistīta šī ceļošana un kāds ir tavs skatījums uz pašmāju radio vides kvalitāti, ja jau esi apskatījis tik daudzas virtuves?
Man tas tiešām ir interesants ceļojums. Sāku to 1994. gadā. Tāpat kā daudzi mūzikas fani, savulaik skolā spēlēju diskotēkas, un, tāpat kā vienai palielai daļai, ceļš noveda pie radio mikrofona. Bija arī televīzija, bet pamatā esmu darbojies pa radio tirgu.
Ja kāds amerikāņu dīdžejs vai radio speciālists spētu piedzīvot tādu attīstību, kādu mūsu tirgus ir piedzīvojis nepilnos 20 gados, viņam tas būtu absolūti nereāls, fantastisks piedzīvojums!
Sākot jau ar to, kādas radiostacijas pie mums spēja eksistēt deviņdesmito gadu sākumā un kādas pastāv šobrīd. Amerikā, kas neapšaubāmi ir radio meka, tu jau sen nevari uztaisīt radiostaciju, kas nodarbojas ar kaut kādu pašdarbību. Taču tā mēs vēl salīdzinoši nesen tiešām sākām mācīties. Es uzskatu, ka šobrīd mums ir sevi jāsalīdzina ar labākajiem pasaules radio tirgū, un domāju, ka esam jau ļoti kvalitatīvi amatieri. Mums vēl ir kur attīstīties! Mana radiostaciju mainīšana ir bijusi saistīta gan ar personīgo vēlmi noskaidrot jaunus formātus, gan ar radiostaciju darbības dažādo efektivitāti, jo ir nācies būt arī par cilvēku, kuru “saīsina” - vienkārši tirgus nespēja nodrošināt vienas vai otras stacijas dzīvotspēju.
Neņemot vērā finansiālos aspektus, tīri emocionāli tu labāk jūties kā dīdžejs vai kā programmu direktors?
Man patīk abi. Bet vislabākā sinerģija ir tieši tā, ka tu kā ētera persona vari veidot raidījumu, kas precīzi iederas radiostacijas kopumā. Esmu bijis arī tikai programmu direktors un sajutis to, ka kaut kā pietrūkst. Laikam arī bāru īpašniekiem ir līdzīgi – gribas vismaz trīsreiz nedēļā pašiem ieliet tos dzērienus, sajust tos cilvēkus, kas tad īsti nāk ciemos.
Cilvēki varētu pasmiet – nu, normālais džeks! Pats sastāda programmu un pats sev iedala labākos ētera laikus!
Jā, jā, tā sanāk. Es ceru, ka nekad mūžā nepārvērtēšu savu efektivitāti. Esmu absolūti gatavs dot vietu ikvienam, kurš tajā konkrētajā segmentā ēterā varētu būt efektīvāks.
Šajā radio, šķiet, jūties gana omulīgi, negrasies nekur skriet tālāk.
Tā ir. Esmu gan tur tikai no marta, pirms tam biju atgājis no radio un vadīju “Brazīliju” (pludmales sporta centrs Rīgā – red. piez.). Taču radio joprojām ir vide, kas, lai arī lēnām, bet attīstās. Kamēr tā turpinās attīstīties, es ar prieku tajā darbošos, un šajā radiostacijā tiešām jūtos brīnišķīgi.
Starp citu, cik ilgi vēl pastāvēs ētera viļņu radio, līdz to nobeigs interneta radio? Vai tā tomēr nenotiks?
Šo tēmu šobrīd daudz apskata visā pasaulē. Katrā vidē atšķiras attīstības modeļi, bet kopumā to varētu saistīt ar televīzijas ienākšanu, kad tika paredzēta ātra radio nobeigšanās. Tā nenotika. Un es domāju, ka FM skala paliks joprojām.
Respektīvi, labāk, ja brīžiem uzšņāc, nekā ik pa laikam uzrāda “buffering”!
Precīzi! Tas joprojām strādās. Nezinu, protams, par ļoti tālu nākotni...
/ pārpublikācija no portāla – “TVNET”, autors – Kaspars Zaviļeiskis, 1. decembrī, 2011. /
http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/401445-griva_ari_super_fm_izvelas_latviesu_muziku
Sveiciens no radio SuperFM!